Kas jāņem vērā izvēloties betonu?

Betons ir viens no pieprasītākajiem un biežāk pielietotajiem celtniecības materiāliem pasaulē. Pašlaik pasaulē ik gadu tiek saražoti 4,4 miljardi tonnu dažāda veida betona un šis skaitlis nākotnē tikai augs. Praksē betona veida izvēle bieži vien ir neskaidra, tāpēc zemāk īsumā sniedzam ieskatu par betona izvēles kritērijiem un tā klasifikāciju.

Šajā rakstā apkopota informācija par:

Kas ir betons?

Betons ir mākslīgs akmens materiāls, kas izveidots, samaisot cementu, rupjās un smalkās pildvielas un ūdeni, ar disperso vai šķidro piedevu pievienošanu vai bez tām, un kurš iegūst savas īpašības cementa minerālu cietēšanas ceļā.

Betona kvalitāte

Betona kvalitāti, galvenokārt, raksturo ar spiedes stiprības klasi (C) un konsistenci (S). Taču atkarībā no betona pielietošanas un apkārtējas vides iedarbības jāievēro vēl vairāki citi faktori.

  • S - betona konsistences klase, kas norāda uz betona maisījuma plūdumu un konsistenci. Plūstamība ir betona spēja izplatīties noteiktā formā. S4 ir vidēji plūstošs betons, ko lieto vispārīgiem mērķiem, piemēram, grīdām;

  • C - betona stiprības klase, un tās skaitļi norāda uz betona spēju izturēt spiedienu.

Betona kvalitāte, tai skaitā arī stiprība, ir būtiski atkarīga no betona viendabības. Savukārt betona viendabīgums ir atkarīgs no izejmateriālu dozācijas precizitātes, maisītāja kvalitātes un maisīšanas ilguma. 

Betona konsistences klases (S)

Zemāk norādītas biežāk sastopamās betona konsistences klases un to praktiskais pielietojums.

S1 (konusa nosēdums 100-400mm) - tautā dēvēts arī par pussauso betonu. Betons ir stingrs un neplūstošs. To var izmantot gadījumos, kad nepieciešams ļoti liels izturības un kompaktuma līmenis. Bieži tiek izmantots betona ceļa apmalīšu un stabu nostiprināšanai;

S2 (konusa nosēdums 500-900mm) - ļoti biezs betons. Vislabāk būs piemērots nelielu betona elementu izveidei un darbam ar lieliem slīpumiem;

S3 (konusa nosēdums 1000 - 1500mm) - diezgan biezs betons, taču vieglāk manipulējams un ieklājams. Piemērots konstrukcijām ar lielu veidņu slīpumu, kur nepieciešams minimāls ūdens daudzums;

S4 (konusa nosēdums 1600 - 2100mm) - visbiežāk izmantotā plūstamības klase. Betons viegli ieklājas un ieplūst grūti aizsniedzamās vietās. Izmantojams dažādu konstrukciju betonēšana, kā piemēram, grīdu, pamatu, pārsegumu, kolonnu u.c. konstrukciju betonēšanā;

S5 (konusa nosēdums 2200 - 2500mm) - ļoti plūstošu un viegli ieklājams betons. Viegli izlīdzinās veidņos. Tas ir piemērots grūti pieejamām vietām, kur nepieciešams aizpildīt sarežģītas struktūras vai šauras spraugas. Visbiežāk izmantojams pāļos un konstrukcijās ar blīvu armējumu. 

Betona stiprības klases (C) un to pielietojums

C8/10 - salīdzinoši zema stiprība, tāpēc to parasti izmanto konstrukcijās vai objektos, kur nav liela slodze un nav augstas prasības nestspējai. Šo betonu parasti izmanto nestrukturāliem konstrukcijas elementiem, piemēram, terašu plātnēm un celiņiem;

C12/15 - zemas līdz vidējas stiprības. Šīs klases betons pārsvarā tiek izmantots dažādiem priekšdarbiem – pirms monolīto pamatu plātņu liešanas nelielu konstrukciju pamatiem, izlīdzinošajām kārtām, grīdu liešanai, celiņu, laukumu betonēšanas darbiem;

C16/20 - vidēja stiprība. Šāds betons piemērots gan nenesošām, gan viegli nesošām konstrukcijām. To lieto dārza un pagalmu plātnēm, kāpņu plātnēm, nelieliem pamatiem un betona aizpildījumiem, kur nepieciešama stabilitāte, bet slodze nav liela;

C20/25 - vidēja līdz augsta stiprība. Piemērots konstrukcijām ar mērenu slodzi. Tipiskie pielietojuma piemēri: vieglas nesošas sienas, balkoni ar mērenu slodzi, betona plātnes, nelieli pamati, garāžas un nelieli industriāli objekti;

C25/30 - standarta stiprības klase vidējai slodzei. To izmanto nesošām sienām, ēku pamatiem, sabiedriskām ēkām ar mērenu slodzi, autostāvvietām, kā arī balkoniem un kāpņu konstrukcijām ar pastāvīgu slodzi;

C30/37 - augstas stiprības betons. Augsta elastība un noturība pret slodzi un plīsumiem, laba salizturība un augsts hermētiskuma koeficients, kā arī ātra sacietēšanas spēja, šī ir izplatītākā betona klase industriālajā celtniecībā, ko izmanto jau būvniecības sākumposmā. Piemērots tiltu konstrukciju, hidrotehnisko konstrukciju un dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanā, kur nepieciešama atbilstība konkrētām izturības un drošības prasībām. Tāpat šīs klases betons tiek izmantot ēku cokola stāvu un konstrukciju ar augstu paredzamo ekspluatācijas slodzi būvniecībā;

C35/45 - strukturāli spēcīgs, intensīvi lietojams betona maisījums, piemērots sarežģītām un augstas slodzes konstrukcijām. To izmanto augstceltnēs, industriālās ēkās, tiltos un inženierbūvēs, kur nepieciešama liela statiskā un dinamiskā izturība;

C40/50 - ļoti augstas stiprības betons. Piemērots hidrotehniskām un inženiertehniskām būvēm, lieliem tiltiem un dambjiem, kā arī augstceltnēm ar augstām drošības prasībām. Tiek izmantots arī ķīmiski skarbās vidēs, kur papildu spēks spēj cīnīties ar skābām un bīstamām ķīmiskām vielām. Piemēram izbūvējot, saimniecības vircas un septiskās tvertnes.

Betona izturība

Betona izturība ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas nosaka konstrukcijas drošību, ilgmūžību un spēju izturēt dažādas slodzes un vides apstākļus. Izturīgs betons nodrošina stabilu pamatu un aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem, mitrumu, temperatūras svārstībām un ķīmisku iedarbību.

Betona izturību var ietekmēt:

  • Ūdens / cementa attiecība (w/c);

  • Piedevas, piemēram, plastifikatori un šķiedras;

  • Maisīšanas ilgums;

  • Betona ieklāšanas tehnika;

  • Pastāvīgas vai dinamiskas slodzes;

  • Ķīmisku vielu iedarbība, piemēram, sārmu un skābju iedarbība;

  • Mitruma līmenis;

  • Izstrādātā projekta kvalitāte;

  • Būvniecības darbu kvalitāte un darbinieku kompetence.

Betona salizturība (F)

Betona salizturība ir viena no svarīgākajām īpašībām, īpaši būvēm, kas atrodas aukstos klimatiskajos reģionos. Tā raksturo betona spēju izturēt atkārtotu sasalšanas un atkušanas ciklus bez ievērojamas degradācijas vai bojājumiem.

Kas ietekmē salizturību?

  • Ūdens / cementa attiecība - jo mazāks ūdens daudzums betonā, jo mazāk poru, kas samazina plaisu rašanās risku;

  • Betonam pievienotās piedevas - īpašas piedevas ievieš mikroporas, kas ļauj ūdenim izplesties, nesabojājot betona struktūru;

  • Betona blīvums un tā konsistence - blīvs un vienmērīgi sajaukts betons ir izturīgāks pret sasalšanu;

  • Pareiza betona apstrāde pēc ieliešanas - vienmērīga mitruma saglabāšana un lēna sacietēšana palīdz betonam attīstīt labāku salizturību.

Bez pietiekamas salizturības betons var sadalīties, plaisāt un zaudēt stiprību, kas īsā laikā samazina būves kalpošanas ilgumu un palielina uzturēšanas izmaksas.

Betona ūdensnecaurlaidība (W)

Ūdensnecaurlaidība ir betona īpašība, kas raksturo tā spēju necaurlaist ūdeni vai mitrumu, saglabājot konstrukcijas integritāti ilgtermiņā. Šī ir īpaši svarīgi konstrukcijās, kas tieši saskaras ar ūdeni vai mitru vidi, piemēram, pamatos, baseinos, tuneļos vai tiltu konstrukcijās.

Ūdensnecaurlaidība ir atkarīga no:

  • Ūdens / cementa attiecības - mazāks ūdens daudzums betona maisījumā samazina poru skaitu, kas padara betonu blīvāku un ūdensizturīgāku;

  • Betona blīvums un tā konsistence - vienmērīgi sajaukts, blīvs betons nodrošina labāku ūdensnecaurlaidību;

  • Betona piedevas - īpašas piedevas palīdz ūdenim neiekļūt betona struktūrā un palielina ilgmūžību;

  • Pareiza betona apstrāde pēc ieliešanas - betons, kas tiek pareizi kopts pēc ieliešanas un lēni sacietē, attīsta augstāku blīvumu un labāku ūdensizturību.

Ūdensnecaurlaidība ir svarīga noteiktos objektos, jo bez pietiekamas ūdensnecaurlaidības betons var uzsūkt mitrumu, kas ilgtermiņā veicina betona plaisāšanu, stiprības samazināšanos, dzelzs armējuma koroziju, konstrukcijas bojājumus un ievērojami īsāku ekspluatācijas mūžu.

Betona piedevas

Betona piedevas ir īpašas vielas, kas tiek pievienotas betona maisījumam, lai uzlabotu tā īpašības un veiktspēju. Piedevas palīdz pielāgot betonu dažādiem būvniecības apstākļiem un specifiskiem mērķiem.

Visbiežāk izmantoto piedevu veidi un to funkcijas:

  • Plastifikatori - palielina betona plūstamību, samazina nepieciešamo ūdens daudzumu un ļauj vieglāk pildīt veidņos;

  • Gaisa poru piedeva - uzlabo betona salizturību, radot mikroporas, kas ļauj ūdenim izplesties un nepieļauj plaisu veidošanos sasalšanas/atkušanas ciklos;

  • Šķiedras - metāla vai polimēra šķiedras, kas tiek pievienotas betonam, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības un izturību. Šķiedras palīdz samazināt plaisu veidošanos un paaugstināt betona kalpošanas ilgumu;

  • Palēninātājs - palēnina betona sacietēšanas procesu, dodot vairāk laika darbam un betona ieklāšanai;

  • Paātrinātājs - paātrina cietēšanas procesu, nodrošinot betona sacietēšanu daudz ātrāk nekā parasti.

Piedevas ļauj pielāgot betona īpašības konkrētajam projektam, uzlabojot tā izturību pret sasalšanu, mitrumu un ķīmisku iedarbību. Tās palīdz samazināt ūdens patēriņu, palielināt betona blīvumu, kā arī atvieglo betonēšanas darbus un nodrošina vienmērīgāku sacietēšanu.

Kā pareizi sagatavot virsmu pirms betonēšanas?

Lai betons kalpotu ilgi un saglabātu izturību, ir ļoti svarīgi pareizi sagatavot pamatni pirms betonēšanas. Labi sagatavota virsma nodrošina labāku saķeri, novērš plaisu veidošanos un nodrošina vienmērīgu sacietēšanu. Pareiza virsmas sagatavošana ir būtiska veiksmīgai betona ieklāšanai.

Zemāk atradīsi soļus, kā veiksmīgi sagatavoties betonēšanai:

  1. Pamatnes attīrīšana - virsma ir rūpīgi jānotīra no putekļiem, eļļas, taukiem un citiem netīrumiem, kas var traucēt betona saķerei ar pamatni;

  2. Grunts vai šķembu slānis - ja betonē uz zemes, jāizveido stabils šķembu vai smilts slānis, kas nodrošina drenāžu un novērš nevienmērīgu nosēšanos. Šo slāni parasti sablīvē, lai iegūtu vienmērīgu pamatni;

  3. Virsmas izlīdzināšana un blīvēšana - pirms betonēšanas virsma jāizlīdzina un jāpārbauda, vai tā ir pietiekami blīva. Mīksta vai nevienmērīga pamatne var radīt plaisas vai nosēšanos pēc sacietēšanas;

  4. Armatūras vai sieta uzstādīšana - ja nepieciešams, uz pamatnes tiek ieklāts armatūras tīkls vai stieņi, lai palielinātu betona stiprību un novērstu plaisas;

  5. Veidņu sagatavošana - veidņiem jābūt stingri nostiprinātiem un tīriem. Pirms betonēšanas tos ieteicams apstrādāt ar speciālu atdalīšanas līdzekli, lai pēc sacietēšanas betons vieglāk atdalītos;

  6. Virsmas mitrināšana - pirms betona ieklāšanas pamatni var viegli samitrināt, lai novērstu strauju ūdens uzsūkšanos no betona un nodrošinātu vienmērīgu sacietēšanu.

Kopsavilkums

Betons ir viens no būtiskākajiem būvniecības materiāliem, kura izturību un kalpošanas ilgumu nosaka gan tā sastāvs, gan pareiza sagatavošana un ieklāšana. Izvēloties piemērotu betona klasi un piedevas, iespējams panākt augstāku noturību pret slodzi, mitrumu un temperatūras svārstībām. Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, būtiski ievērot betona kvalitātes prasības un sagatavot piemērotu pamatni pirms betonēšanas. 

Heidelberg Materials Latvija Betons iesaka vienmēr konsultēties ar pieredzējušu betonētāju vai sekot izstrādātajam būvprojektam, lai izvēlētais betona veids pilnībā atbilstu konkrētā objekta prasībām un nodrošinātu drošu, ilgmūžīgu rezultātu.

Sazinies ar mums

Mūsu komanda vienmēr ir gatava palīdzēt izvēlēties piemērotāko betona risinājumu tavam projektam.

Klientu atbalsts: +371 28666777

E-pasts:betons.lva@heidelbergmaterials.com